Par baznīcu

Ēka

Svētās Annas luterāņu baznīca, Kuršu laukumā 5, ir vecākais dievnams Liepājā. Baznīcas vēstures senākais posms vēsturniekiem ir neskaidrs, tomēr pirmās ziņas par Sv. Annas baznīcu datējamas ar 1508. (1509.) gadu, kad Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs baznīcu pieminējis lēņu grāmatā. Baznīca gan nav atradusies pašreizējā vietā, bet gan tagadējo Veco kapu rajonā pie Līvas upes grīvas un bijusi sabrukuma stāvoklī. Vēl agrāk tā bijusi Šķēdes jūrmalā, tad ieskalota jūrā, un tās tornis vēl ilgi rēgojies ārā no ūdens. Tagadējā Sv. Annas baznīca uzcelta 16.gs. beigās un iesvētīta 1587. gadā. Laikā no 1671. – 1675. gadam tā pārbūvēta, koka sienas apšujot ar ķieģeļiem. Vēlāk celtnei “pieaudzēts” masīvs mūra tornis ar augstu smaili. Baznīcas garums bija 24 asis un augstums līdz jumtam – 5 asis. Velves balstījās uz divām rindām zeltītu koka kolonnu. Koka velves un stabi bijuši apgleznoti ar Bībeles sižeta ainām. 

1798.gadā tornī iespēra zibens, un 1823. gadā to pārveidoja. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19.gs. otrajā pusē, kad Liepājas pilsētas arhitekts Maks Pauls Berči saņēma pasūtījumu uzbūvēt baznīcas torni no jauna. Tas bija grūts uzdevums – vecajai būvei radīt jaunu torni. Baznīca tādējādi kļuva par augstāko celtni pilsētā – M.P. Berči to pacēla līdz 196 pēdām. 

Tikai pēc divdesmit gadiem arhitekts saņēma piedāvājumu projektēt Sv. Annas baznīcai jaunu ēku. Šoreiz vajadzēja pielāgot ēku tornim – “piešūt mēteli pogai”. Gala rezultātā bija apmierināta pilsētnieku gigantomānija, radot tradicionālu, neo-gotisku celtni. Ēka šķiet svinīgi atturīga, tomēr tā ir ekspresīva un detalizēti perfekti nostrādāta.

No 2004. līdz 2005. gadam - uzlabota apkures sistēma, iekļaujot zemgrīdas apkures instalācijas un pilnībā nomainot grīdas segumu baznīcā, kā arī atjaunota altārdaļa, nomainot tās grīdas segumu un sētiņu; savukārt laika posmā no 2006. līdz 2007. gadam ir tikusi veikta baznīcas iekštelpu un sienu renovācija.

 

Altāris

1697. gadā baznīca ieguvusi savu izcilāko dārgumu – baroka stilā griezto 5,8 m platumā un 9,7 m augstumā monumentālo altāri, ko darinājis izcilais nīderlandiešu kokgriezējs Nikolass Sefrenss jaunākais (1662-1710) no Ventspils. Liepājas Sv. Annas baznīcas altāris būtu aplūkojams kā pirmais patstāvīgais darbs. Viņa darbi skatāmi arī citās Latvijas baznīcās, bet Sv. Annas baznīcas altāris ir tēlnieka ievērojamākais darbs. Šī trīsstāvu kompozīcija ir Austrumeiropas mēroga baroka šedevrs. Altāris saglabājies līdz mūsdienām bez pārmaiņām. Otrā pasaules kara laikā altārī sprāgusi granāta. Bojāts vienīgi kreisās puses rotājums. To restaurēja Liepājas mākslas skolas talantīgais „kocenieks” Oļģerts Keterliņš (1925-1987). 

Tas vertikāli un horizontāli dalāms trijās daļās. Altāra kolonnas grezno augu, augļu un ziedu vijas. Lai altāris izskatītos monumentālāks, autors figūras virzienā no apakšas uz augšu veido mazākas un arvien vairāk noliektas uz priekšu. Altāra centrālo daļu aizņem „KRUSTĀ SISTĀ” statuārā grupa uz gleznotas ainavas fona. Otrais stāvs ir nedaudz sašaurināts. Tā vidus daļā atrodas cilnis ar kapā guldīšanas ainu. Altāra pirmajā un otrajā stāvā atrodas figūras – četri apustuļi, kuri simbolizē kristīgos tikumus – „Ticību” un „Mīlestību”. Trešā altāra daļa ir „DEBESSBRAUKŠANA”, šī aina ir visa altāra kulminācija. Mācekļi ir sagrupējušies apkārt un noraugās, kā mākonī pazūd Kristus stāvs. Paša altāra virsotnē visu kompozīciju noslēdz ”SALVATOR MUNDI” – „Pasaules Pestītājs”. 

Altāris saglabājies bez būtiskām izmaiņām jau vairāk nekā 300 gadu. Laika gaitā altāris gan vairākkārt ticis tīrīts un pārkrāsots. Pēdējie restaurācijas darbi altārim veikti 1993.- 1996. gadam, kad figūras tīrītas un apstrādātas pret ķirmjiem.

 

Ērģeles

Baznīcas lepnums ir arī ērģeles, kuras izgatavojis Liepājas meistars Kārlis Hermanis un nodevis lietošanā 1894. gadā. Savukārt komponists Alfrēds Kalniņš, kurš laikā 1911.-1915. strādāja Liepājā, izpildīdams arī ērģelnieka un kora vadītāja vietu Sv. Annas Baznīcā, panāca, ka 1913. gadā iebūvēja lieliskas Walker firmas ērģeles, kuras iesvētīja tā paša gada 22.decembra dievkalpojumā. Annas baznīcas ērģeles ir trešās lielākās Latvijā aiz Liepājas Sv. Trīsvienības un Rīgas Doma baznīcas ērģelēm. Šobrīd ērģeles atrodas remonta stadijā.

 

Biktssols

Oriģinālais sv. Annas baznīcas biktssols tagad atrodas Liepājas mākslas un vēstures muzeja fondos. Tas darināts ap 1610. gadu, bet vēlāk papildināts ar barokāliem kokgriezumiem. Kopš 2008. gada baznīcā atrodas Kurzemei raksturīgais trīs sēdvietu biktssols, kas izgatavots pēc īpaša pasūtījuma.

 

Draudze un notikumi

Sv. Annas draudzē ir reģistrēti 431 draudzes locekļi. Ik svētdienas dievkalpojumus apmeklē ap 150 – 200 cilvēku. Šodien draudzes darbība ir plaši izvērsta. Draudzes kafejnīcā pieejama bibliotēka ar garīgo literatūru un svētdienas dievkalpojumos ir atvērts grāmatu galds ar kristīgo literatūru un atribūtiku. Draudzē darbojas svētdienas skola, kuru apmeklē ap 40 skolēnu, notiek Iesvētes mācību kursi, Bībeles stundas, tiek plānoti laulāto vakari un rīkotas rekolekcijas, kas pulcē ne tikai sv. Annas draudzes locekļus, bet arī citus kristiešus no visas Latvijas. Pirms vairāk kā 11 gadiem tika izveidots draudzes liturģiskais koris - Schola - kas kalpo dievkalpojumos ar liturģiskajiem dziedājumiem un asistē kapusvētkos.  Baznīcā ik rītus notiek rīta dievkalpojumi un ik vakaru nakts lūgšanas. Kopš 2002. gada baznīcā kalpo mācītājs Jānis Bitāns, bet kopš 2012. gada arī mācītājs Andris Brikšķis.